Latviskā Vikka


Mēs, Dzīļozols esam eklektiskās Vikkas pārstāvji, taču apvienojam visas dažādās tradīcijas un iespējas Latviešu Vikkā, lai pielāgotu šo ticību tieši latviešiem. Mēs nepretendējam uz tīru latviskumu kā Dievturi vai uz autentisku tradīciju atdzīvināšanu kā Senticībnieki, taču sevi apzināmies kā latviešus un Vikka ir ticība, kura dzīvo līdzi tās piekritējiem, tādēļ ir pielāgojama dažādām izpratnēm, dievību panteoniem un tradīcijām.

Kas Latviešu Vikku atšķir no citām Vikkas tradīcijām - tā pirmām kārtām ir valoda. Maģijā, rituālos un vienkārši sarunās izmantojam tikai latviešu valodu, lai gan atseviškos gadījumos pieļaujam, ka varētu tikt izmantotas arī citas valodas. Valoda, kurā cilvēks domā un kādā viņš ir audzināts, atstāj neizdzēšamu iespaidu uz viņa domāšanu. Jēdzieni, to saiknes un nokrāsas pilnā mērā ir saprotami tikai cilvēkam, kurš ir dzimis un audzis, runājot minētajā valodā, atsevišķos gadījumos - pavadījis ļoti ilgu laiku runājot šajā valodā un sācis tajā arī domāt. Neapšaubāmi, ka dzimtā valoda dod papildus spēku buramvārdiem un dziesmām, kā ari vienkārši lūgšanām un izteiktām vēlmēm.

Dziesma ir otrs aspekts, kas atšķir Latviešu Vikku no citām - gandrīz visas burvestības tiek izdziedātas, nevis deklamētas. Nav izslēgts, ka kādreiz var norunāt arī tekstu, ja nepieciešams, bet visu tradīciju galveno lomu pilda dziesma. Dzīļozols izmanto gan dainas, gan pašsacerētus vārdus, gan dainu modifikācijas, kurās apvienotas atsevišķas dainas, arī mainot vārdus, piemēram, nevis “mīļajai māsiņai”, bet “labajiem ļautiņiem”, ja vēlējums nav domāts tikai māsai, bet gan visiem cilvēkiem, kas piedalās rituālā vai kam tas veltīts. Dziesma ietver sevī gan piesaisti senču spēkam, gan vārdu spēku, gan melodijas nozīmi, gan arī vienkārši ir veids, kādā latvieši lūdz, svētī, veltī un izprot apkārtējo pasauli.

Trešais aspekts ir latviskais gada rats ar visām to pavadošajām tradīcijām, dziesmām un rituāliem. Dzīļozols nenoliedz tradicionāli Vikkā izmantotos Ķeltu svētkus, bet gan šo svētku tradīcijas izmanto kā papildinājumu latviskajiem Jāņiem, Ūsiņiem vai Ziemassvētkiem. Dzīļozolss simbols ir Austras koks Daugavas ūdenos, tāpat kā mūsu izvēlētā spēka daina ir:

Ozols auga daugavā Sidrabiņa lapiņām; Tur Saulīte jostu sēja Ir rītiņu uzlēkdama.

Uzskatām, ka blakus dainām raksts ir nozīmīgākā zinību un iespēju krātuve, kurā iekodētas ļoti dziļas zināšanas, ko mēs mācāmies apgūt un izmantot. Daugava ir latviešu likteņupe un svētības devēja, saikne ar senčiem un viņu spēku, bet Austras koks ir simbols nerimtīgajām alkām pēc zināšanām un visa sakrālā.

Šajā sakrālajā sfērā ietilpst arī dievības, taču Dzīļozols šajā jomā atļauj pilnīgu brīvību tās biedriem veidot saiknes ar visdažādākajiem spēkiem, rituālos ļaujot katram piesaukt sev tuvāko. Par kopīgiem uzskatām arhetipiskākos tēlus, ko bieži saucam latviešu dievību vārdos, kā Saule, Mēness, Pērkons, Austra, Laima, Dieviņš, Jods un Māra, katru asociējot arī ar citām tautām tuvajiem Dievietes un Dieva aspektiem, piemēram, Pērkons ir apzīmējums Dieva spēcīgajai, auglību nesošajai, ar pērkonu kā dabas parādību saistītajai pusei, arī kā taisnības aizstāvim un Joda kāvējam, ko citas tautas sauc Perkonas, Peruns, Tors vai Zevs.

Konkrētās tradīcijās Dzīļozols izmanto visplašāko iespeju spektru, no latviešu zintniecibas līdz ceremoniālajai maģijai. Uzskatām, ka visās ticībās un tradīcijās var atrast kaut ko sev piemērotu un ir vērts neierobežot sevi ar konkrētu panteonu, tradīciju vai skolotāja mācību, protams, ja vien cilvēks jo dziļi nejūt aicinājumu pēc šāda ceļa. Dzīļozols ir atvērta visdažādāko tradīciju izmantojumam.

Mūsu veidotā Latviešu Vikkas tradīcija, protams, var būt piemērota arī nelatviešiem, ja viņi jūt saikni ar latviešu kultūru, taču tā prasītu valodas apguvi un tādēļ būtu grūti pilnā apmērā izmantojama cittautiešiem, lai gan daļu tradīciju varam nodot arī tālāk, izplatot informāciju par šo Vikkas veidu internacionālajos medijos. Cittautiešus, kas nerunā latviski, varētu interesēt latviešu dievības, dažas gada rata tradīcijas un zīmes, ko viņi varētu integrēt citos eklektiskās Vikkas veidos, arī piekopjot tradīciju kā raganas vientuļnieces.

Latviešu Vikka Dzīļozolss izpratnē ir piemērota jebkuram latvietim, kam tuvs neopagānisms, bet kurš nevēlas savu izpratni un praksi ierobežot tikai latvisko tradīciju robežās, un Dzīļozols ir vienmēr atvērta jauniem biedriem un interesentiem, kas vēlas pievienoties kopai kā ārējie biedri.

Teiksma Līgo