Dzīvesvieta


Droši vien jāpaiet vēl ļoti ilgam laikam, lai cilvēki visā pasaulē akceptētu dažādību dzīvesveida izvēlē un savā starpā beigtu karot pilsētnieki ar lauciniekiem, gaļēdāji ar veģetāriešiem, naturālās saimniecības piekritēji ar augsto tehnoloģiju atbalstītājiem. Tomēr vismaz vikāņu starpā šis jautājums tiek risināts mierīgākā ceļā, atzīstot, ka veiksmīgi piekopt Vikku var visos minētajos veidos. Pats svarīgākais ir cilvēka paša pašsajūta.

Atšķirībā no tehnopagāniem, vikāņi vismaz svētkus parasti dodas svinēt pie dabas, kā arī bieži vien rituālus veic dabā, taču tā nav aksioma. Tehnoloģijas parasti netiek noliegtas, jo arī tās pakļaujas fizikas likumiem, un fizikas - dabas likumus - ir radījusi Dieviete, tāpat kā visu to, ko mēs saucam par dabu. Tiesa, tehnoloģijas pastarpināti rada cilvēki, taču nav iemesla uzskatīt, ka tās būtu pretrunā ar dabu.

Ļoti bieži izplatīti ir maldi, ka dzīvošana, piemēram, privātmājā ar dārzu, ir daudz ekoloģiskāka par dzīvošanu daudzdzīvokļu mājā, taču tā tas ir tikai no individuālā lietotāja viedokļa. Jā, cilvēks, kas dzīvo privātmājā, ir tuvāk dabai tādā ziņā, ka var iziet ārā, pagulšņāt zālienā un audzēt puķes savas mājas priekšā, taču šie nav vienīgie apsvērumi, kas jāņem vērā. Svarīgs no ekoloģijas viedokļa ir arī enerģijas patēriņš, jo tā bieži tiek iegūta pavisam neekoloģiskos veidos, piemēram, dedzinot neatjaunojamos dabas resursus - ogles un dabasgāzi, ar ko bieži apkurina privātmājas. Tām ir liels virsmas laukums, rezultātā vajag daudz vairāk šīs neekoloģiski ražotās enerģijas, lai tās apsildītu, nekā lielai daudzzīvokļu mājai, kurā atrodas dzīvoklis ar tikpat lielu platību, kā privātmajas istabas.

Tāpat jāņem vērā arī cilvēka veidotā ekoloģiskā pēda. Ja viņš dzīvo pilsētā, tad var izmantot sabiedrisko transportu vai vēl labāk - divriteni, lai nokļūtu savā darba vietā, bet piepilsētā dzīvojošais mēro lielu ceļu ar privāto automašīnu, rezultātā nodarot videi daudz lielaku kaitējumu, kā pilsētnieks.

Protams, ka laucinieks, kas lieto tikai divriteni vai zirga pajūgu, nosiltina savu māju un apkurina to ar meža attīrīšanas laikā savākto malku vai saules baterijām, tiešām dzīvo daudz ekoloģiskāk, kā jebkurš pilsētnieks, un jāņem vērā arī, ka viņš tiešām dzīvo tīrākā vidē. Netiek apgalvots, ka dzīve pilsētā noteikti ir labāka, bet gan tas, ka ir ļoti dažādi veidi, lai savu darbošanos padarītu zaļāku un gan sev, gan citiem nekaitīgāku.

Arī pilsētā cilvēks var būt saistīts ar dabu, baudīt gadalaiku maiņu, iekopt dārzu un baudīt pastaigu mežā, jo, piemēram, Rīga ir pasaulē mežainākā galvaspilsēta. Arī lielākā pilsētā, kur pa logu nav redzams neviens koks, var audzēt uz palodzes garšaugus un kādu puķi veltījumam saiknei ar Dievieti un dabu, un just tajos to pašu dzīvības spēku, kas plūst visapkārt neskartajā dabā.

Arī dažādi vietām piesaistītie gari mitinās pilnīgi visur - arī pašā lielakajā pilsētā pasaulē. Tie ir visur - gaisā, ko elpojam, lietū, vējā un saules gaismā var sajust dabas spēku. Nākotnē paredzama vēl plašāka cilvēku pārcelšanās uz pilsētām, taču tiek izstrādāti arī alternatīvi pilsētu modeļi, kuros uz jumtiem varēs audzēt zāli un pat labību, plašās terasēs atradīsies dārzi, un vide, iespējams, būs daudz tīrāka, kā mūsdienu pilsētās. Vikāņi var palīdzēt šos sapņus padarīt par īstenību, padarot dabu tuvāku arī tiem cilvēkiem, kas, iespējams, vēl neapzinās tās vērtību un neizjūt tik dziļu saikni ar mūsu Dabas māti.

Dabā pastāv ļoti dažādas enerģijas, un katra no tām ir noderīga kādai dzīvības formai vismaz dažos gadījumos. Pastāv baktērijas, kam skābeklis ir kaitīgs, tādas, kas dzīvo vārīšanās temperatūrā vai skābēs, tādēļ jebkuri apstākļi dabā ir vajadzīgi. Katra dzīva būtne meklē sev piemērotāko vietu. Cilvēkiem, kuri nespēj tik perfekti izjust savu vidi, kā dzīvnieki, un kuri spēj pielāgoties dzīvei ļoti dažādās vietās, mēdz izmantot visdažādākos paņēmienus, kā noteikt sev labāko vietu.

Viena no tām ir rīkstniecība – dažādu fizikālu un enerģētisku apstākļu, zonu un enerģiju noteikšana ar rīksti, rāmīti vai svārstu. Šādi var atrast vietu gan mājai, gan dažādām mēbelēm mājā, gan vietu, kur rakt aku. Labs rīkstnieks ar plaša profila spējām spēj noteikt gan uguns, gan ūdens āderes, Hartmaņa tīklu un ļoti daudzas dažādas citas enerģijas.

Pastāv arī dažādas sistēmas, kas nosaka, kā iekārtot māju, populārākā no tām ir ķīniešu Fen-šui. Tā ir mācība par pieciem elementiem – ūdeni, uguni, zemi, koku un metālu, savienota ar Ic-zin – mācību par trigrammām, dzīvības enerģiju Či un postošo enerģiju Ša un seniem ķīniešu ticējumiem. Fen-šui māca par zonām mājās un katrā istabā, par pareizajiem virzieniem un daudziem citiem jautājumiem, kas palīdz iekārtot dzīves telpu harmoniskāk. Pastāv daudzi Fen-šui veidi, arī eiropeiskotā tradīcija, kas balstās uz četriem elementiem.

Taču Fen-šui nav vienīgā tāda mācība, katrai tautai bijuši savi paņēmieni, kā iekārtot sētu, māju un istabu. Arī latviešiem ir tradīciju kopums, kas attiecas uz pareizu koku stādīšanu, materiāliem, no kā gatavot ēkas, zīmēm, ar ko tās svētīt un daudzām citām vērtīgām zināšanām, kas daudzos aspektos arī sakrīt ar ķīniešu tradīciju un citu tautu ticējumiem par harmonisku vidi.

Vikka atbalsta jebkurus centienus pēc dabīgākas dzīves, taču tā nenoliedz ne tehnoloģiju progresu, kas ir tuvinājis cilvēkus visā pasaulē un palīdz vikāņiem sazināties ar ticības brāļiem visā pasaulē, ne arī pilnīgi arhaisku dzīvesveidu naturālajā saimniecībā. Vikka kā uz individuālu personību balstīta reliģija palīdz jebkuram atrast vienīgi viņam vispiemērotāko dzīvesveidu un saprast tos, kas izvēlas pavisam citu vietu vai veidu, kā dzīvot viņam doto dzīvi.

Teiksma Līgo