Vikkas principi


Lai gan Vikkai nav savu likumu krājuma, 1974.gadā grupa Amerikas vikkāņu vienojās par vispārīgu, dažādu vikkas novirzienu piekritējiem pieņemamu vikkas būtības apkopojumu, kas kopš tā laika pazīstams kā vikkas ticības 13 principi (The Thirteen Principles of Wiccan Belief). Tika uzskatīts, ka šāds principu apkopojums paskaidros plašākai sabiedrībai neopagānisma reliģijas, vienos dažādus vikkas novirzienus un ļaus atbrīvoties no sabiedrībā pastāvošiem maldīgiem priekšstatiem. Šeit latviskotie vikkas principi no sākotnēja teksta atšķiras pavisam nedaudz, tie ir mazliet vispārināti.

1. Mēs veicam rituālus atbilstoši mēness un saules cikliem, lai saskaņotu sevi ar dabas ritmiem.

2. Mēs saprotam, ka mūsu zināšanas uzliek mums īpašu atbildību pret apkārtējo pasauli. Mēs cenšamies dzīvot saskaņā ar dabu,  līdzsvarotu un piepildītu dzīvi nemitīgā attīstībā.

3. Mēs apliecinām, ka spēks ir daudz lielāks, nekā šķiet no malas. Tas dažkārt tiek saukts par pārdabisku, jo tas ir daudz lielāks, bet mēs redzam to kā visiem dabiski pieejamu.

4. Mēs sajūtam radošo visuma spēku izpaužamies pretstatos – sievišķajā un vīrišķajā. Zinot, ka tie ir viens otra papildinājums, mēs nevērtējam vienu augstāk par otru. Mēs vērtējam intimitāti kā baudījumu, kā dzīvības simbolu un kā vienu no maģiskos rituālos izmantojamajiem enerģijas avotiem.

5. Mēs pazīstam kā ārējas, tā iekšējas pasaules, kas dažkārt sauktas arī par garu pasaulēm, kopējo zemapziņu, informācijas lauku un tam līdzīgi. Šo dimensiju mijiedarbībā mēs redzam paranormālu notikumu un maģisku darbību avotu. Mēs nenoniecinām nevienu no dimensijām par labu kādai citai, uzskatot visas par mūsu piepildījumam nepieciešamām.

6. Mēs neatzīstam autoratīvas hierarhijas, bet mēs godājam tos, kas māca, cienām tos, kas dalās ar savām zināšanām un viedumu, un izsakām atzinību tiem, kas ir drosmīgi uzņēmušies vadīt.

7. Mēs uztveram reliģiju, maģiju un dzīvesgudrību kā saistītas tādā pašā veidā kā saistīta ir pasaule un dzīvība tajā. Tas ir pasaules skatījums un dzīves filozofija, ko mēs uzskatām par vikkas ceļu.

8. Nosaucot sevi par raganu, neviens nekļūst par tādu. Par tādu nepadara arī dzimtas mantojums, titulu kolekcionēšana, diplomi vai iniciāciju skaits. Ragana ir tā, kas cenšas pārvaldīt savus dzīvības spēkus tā, lai varētu viedi dzīvot, nevienam nekaitēt un būt harmonijā ar dabu.

9. Mēs ticam, ka dzīves apliecinājums un piepildījums meklējams apziņas attīstībā, lai sniegtu mums pazīstamajam visumam un mūsu vietai tajā jēgu.

10. Mūsu pretenzijas pret citām reliģijām vai dzīves filozofijām ir tikai tik lielā mērā, cik tās ir pasludinājušas sevi par vienīgo ceļu, centušās liegt brīvību citiem, pūlējušās apspiest citas reliģiskas prakses un pārliecības.

11. Mūs neuztrauc strīdi par maģijas vēsturi, par nosaukumu izcelsmi vai dažādu tradīciju pamatotību. Mūs nodarbina vienīgi tagadne un nākotne.

12. Mēs noraidām ideju par absolūtu ļaunumu un neatzīstam tādu spēku kā velns vai sātans eksistenci kristīgās tradīcijas izpratnē. Mēs negūstam spēku no citu ciešanām un nepiekrītam tam, ka personīgs labums var tikt gūts caur tā liegšanu citiem.

13. Mēs ticam, ka lietas, kas palīdz mūsu veselībai un labklājībai, mums jāmeklē dabā.

Aija Madara