Vikkas ikdiena


Par to, ko nozīmē būt vikānim, mēs bieži saņemam jautājumus. Arī tad, ja ir saprotams, kādi ir vikāņu dzīves uzskati un ir skaidra, piemēram, saulgriežu svinēšanas nozīme, paliek neizpratne, ko gan vikānis dara parastā dienā, kad nav jādodas uz kopas saietu vai jāveic kāds rituāls. Vikka liek aizdomāties ne tik daudz ko tu dari, bet kā tu to dari. Protams, ‘ko’ ir svarīgs, bet attiecībā uz ikdienas dzīvi un parastajām lietām svarīgāks var izrādīties ‘kā’. Tā kā domas rada enerģiju, vai vismaz dod virzību esošajai enerģijai, ikdienišķas darbības pavadošā doma ir izšķiroša. Un tad arī varbūt vairs nebūs nevienas ‘parastas lietas’ un ‘ikdienišķas darbības’, jo īpaša attieksme padarīs ik mirkli īpašu.

Tā piemēram, dodoties rīta pastaigā, uz darbu vai citādi, vikānis centīsies pievērst uzmanību ne tikai luksoforiem, bet arī kokiem. Cieņas pilna attiekšanās pret visu apkārtējo, un pirmkārt jau pret visu dzīvo, ir viens no Vikkas pamatprincipiem. Vikānis pēc iespējas centīsies sev ik dienas nodrošināt kādu kontaktu ar dabu. Vairums vikāņu labprāt izvēlētos dzīvot cik iespējams tuvu dabai, bet sajust šo kontaktu ir iespējams arī caur savu mājas augu vai dzīvnieku.

Pieņemot savus ikdienas lēmumus, strādājot vai atpūšoties, vikānis neaizmirsīs par trīskāršās atgriezes principu un brīvās gribas likumu. Viņš vai viņa apzināsies vārda spēku un netērēs to pavirši. Pēkšņi sadusmojoties uz kādu vikānis atcerēsies, ka ir daļa no visa, tāpat kā otrs ir daļa no visa, un dusmoties uz sevi nav pārāk produktīvi.

Ēdot dienišķo maltīti vikānis ar pateicību klusi atcerēsies par Dabu, Zemes dāsnumu vai piesauks konkrētu, sev svarīgu egregoru. Varbūt padomās no kurienes nākuši visi produkti un kas tās par rokām, kas tos pagatavojušas. Uzmanības pievēršanai ēdienreizēm ir īpaša nozīme, jo ēšana ir piedalīšanās enerģijas apmaiņas procesā. Lielāku enerģētisku vērtību, protams, dod pašu gatavots ēdiens. Tiek uzskatīts, ka tas ir tik pat kā dziedniecisks, ja gatavošanas laikā tiek ar mīlestību domāts par tiem, kas to ēdīs. Ar vienkāršu domu katru glāzi ūdens var pārvērst par svētītu dzērienu (Vikka neatbalsta viedokli, ka kaut ko svētīt var tikai īpaša amata cilvēks, tādas spējas un iespējas ir ikvienam).

Izvēloties ko ēst, vikānis iespēju robežās dos priekšroku ekoloģiskai pārtikai. Savā apkārtējā vidē un apģērbā viņš vai viņa pievērsīs uzmanību dabīgiem materiāliem. Atkritumu šķirošana ir piemērs, kā vikānis var aktīvi cienīt Zemi. Tīrot māju ar apzinātu domu vikānis var lieliski attīrīt savu auru un pārvērst mājas par savu personīgo svētvietu.

Parasti katram vikānim ir kāds dienišķais rituāls, ko tas veic, lai lūgtos, pateiktos, slavētu vai svētītu. Tā var būt meditācija vai kāds enerģētisks vingrinājums, zinot, ka svarīgas ne tikai fiziskās rūpes par sevi, bet arī kaut kas dvēselei, zinot, ka lūgumiem un prasījumiem jābūt līdzsvarā ar pateicību un svētību.

Regulārs kontakts ar Augstāko ir izšķirošs garīgai izaugsmei. Tas patiesībā ir arī jebkuras reliģijas mērķis – nodrošināt personai individuālu kontaktu ar Augstāko, lai kā arī šis Augstākais būtu reprezentēts konkrētajā reliģijā un lai kāda arī būtu saziņas metode. Kas svarīgi, ikdienas garīgajai praksei nebūt nav jābūt ritualizētam pasākumam, ar iedegtām svecēm vai vīraku. Nav pareizā vai nepareizā veida kā to darīt. Ir tikai iespēja darīt no sirds vai nedarīt nemaz. Iespējams, vismazākais, visvieglākais un visefektīvākais, ko atcerēties regulāri, ir ievilkt dziļu, iezemējošu elpu. Jebkas, kas kaut uz mirkli atgriež cilvēku pie Apziņas.

Bet, lai viss šis apraksts neliktos pārāk mierīgs un kluss jāpiezīmē, ka vikānis nav tikai harmonizētājs - būt saskaņā ar visu nozīmē būt arī saskaņā ar sevi. Arī ar to sevis daļu, kas grib kliegt. Galu galā, vikkas padoms vēsta, ka atļauts ir viss, kas vien nenodara pāri citiem, un dažkārt mīlēt dabu un apkārtējos var nozīmēt arī nepieciešamību tos aizstāvēt. Dažkārt ceļš uz harmoniju ved caur haosu, un vikānis atceras, ka dzīves plūdums ir ciklisks gan dabai, gan cilvēka mūžiem.

Tāpēc varbūt var teikt, ka vikānis ir tas, kas labi Visu atceras un cenšas piemērot dzīvē, ik dienas, ik mirkli.

Vai Tava šodiena ir vikāniska?

Aija Madara